Vai bites atpazīst savu kopēju – biškopi?
Viens no jautājumiem, ko mums Baļļās bieži uzdod – gan iesācēji, gan vienkārši ziņkārīgie, ir: “Vai bites pazīst savu biškopi?” Vai tās spēj atšķirt, kurš ir “savējais” un kurš – svešinieks? Vai starp cilvēku un bitēm iespējama īsta, patiesa komunikācija?
Ja esi redzējis mūsu @medusballa video rullīšus, zini, ka draudzība ar bitēm ir mainīgs lielums. Mēģināsim ielūkoties gan pieredzē, gan zinātniskajos novērojumos.
Bišu dzīves ritms – viņas mainās biežāk, nekā šķiet
Lai saprastu, kā darbojas “atpazīšana”, jāatceras svarīgs fakts: vasarā darba bite dzīvo tikai ~30–35 dienas. Tas nozīmē, ka jau pēc mēneša stropā ir pavisam citas bites nekā tās, kuras tu “pieradināji” pavasarī. Atšķirībā no suņiem vai kaķiem, bites neveido personisku saikni ar vienu konkrētu cilvēku ilgtermiņā. Tomēr… tas nenozīmē, ka tās neko nejūt.
Smarža, kustības un vibrācija – bitēm tie ir signāli
Zinātniskie pētījumi liecina, ka bites spēj izšķirt un pierast pie smaržām, jūt vibrācijas un pamana kustības. Ja biškopis pie stropa vienmēr lieto vienu un to pašu aizsargtērpu, kustas mierīgi un saglabā līdzsvarotu enerģiju, bites viņu uztver kā “drošu elementu” savā vidē, un tas nav drauds.
Baļļu dravā esam novērojuši:
Ja pie stropa nāk pieredzējis kopējs, bites mēdz būt mierīgas un pat lido tuvāk.
Ja pienāk svešinieks, tās kļūst piesardzīgas, dažreiz nemierīgas.
Tas skaidrojams ne tikai ar smaržu un kustībām, bet arī cilvēka noskaņojumu.
Miers – labākais aizsargtērps
Bitēm nepatīk stress. Viņu antenas un maņu orgāni ir neticami jūtīgi pret vibrācijām un cilvēka radīto enerģiju. Ja tuvojies ar mieru, prieku un apzinātām kustībām → bites jūtas drošāk un paliek mierīgas. Ja ir steiga, bailes vai dusmas → bites uztver tevi kā potenciālu draudu un sāk sargāt stropu. Tāpēc mēs Baļļās sakām: “Ja gribi, lai bites tev uzticas, elpo dziļi un kusties lēni.” 🧡
Ko saka zinātne?
Pētnieki atklājuši, ka darba bites stropā iemācās atpazīt konkrētus smaržu un kustību rakstus. Tas palīdz viņām noteikt, vai ienākošais “apmeklētājs” ir bīstams vai drošs.
Šī informācija netiek nodota tieši no bites uz biti, jo viņu dzīve ir īsa, bet ģenētiskā atmiņa saglabājas. Tieši tāpēc biškopībā tiek veikta bišu selekcija – izvēloties ciltsmateriālu ar mierīgākām vai aktīvākām uzvedības īpašībām.
Kopsavilkumā – “atpazīšana” bišu stilā
Tātad, vai bites “atpazīst” savu biškopi? Ne gluži tā, kā mēs saprotam šo vārdu. Taču:
- Bites spēj pierast pie biškopja smaržas, kustībām un mierīgas klātbūtnes.
- Tās sajūt cilvēka radītās vibrācijas, un atšķir draudzīgu enerģiju no stresa pilnas.
- Katra jauna bišu paaudze ģenētiski pārmanto uzvedības modeli, tādēļ biškopim ir iespēja izvēlēties ciltsmaterialu ar sev nepieciešamām noteiktām uzvedības iezīmēm.
Vai Tev kādreiz šķitis, ka “tavas bites tevi pazīst”? Varbūt viņas ir mierīgas tikai tad, kad tieši Tu esi klāt?
Padalies ar savu pieredzi komentāros, varbūt Tev ir savs stāsts par bitēm?