Ko vilkt, ejot pie bitēm? Baļļu dravas pieredze

Bites un modes pasaule reti sastopas, bet katrs biškopis – vai vismaz viņa kaimiņš – kaut reizi sev ir uzdevis jautājumu: ko vilkt, dodoties pie stropa? Vai vienmēr vajadzīgs pilns aizsargtērps, vai pietiek ar lakatu un flip-flopiem?Atbilde nav viennozīmīga – viss atkarīgs no sezonas, laikapstākļiem un… pat bišu noskaņojuma. Jo, jā – bitēm nav vienalga, kā tu uzvedies un pat ko velc mugurā. Baļļu dravā sezonas laikā var redzēt visu – no peldkostīma līdz pilnam aizsargtērpam. Pastāstīsim, kā tas tā ir un kāpēc.

Vasaras sākums – brīvība arī biškopim

Maijs un jūnijs ir ziedu un darba pārpilns laiks. Bites ir aizņemtas ar nektāra vākšanu, kāru būvēšanu un stropu paplašināšanu. Tās ir noskaņotas draudzīgi, koncentrējušās uz savu darbu, un biškopis var droši justies brīvāk. Mūsu pieredze? Vasaras sākumā pie stropa droši var sauļoties pat peldkostīmā! 😎Kamēr bitēm ir savas intereses – nest medu un ziedputekšņus, biškopis var darīt savu – apskatīt dējumus, paplašināt ligzdas, veidot atdaleņus. Visi aizņemti savos darbos un visi laimīgi.

Rudens un bezienesuma periods – piesardzība pirmajā vietā

Kad ziedu laiki beigusies un ienesuma vairs nav (parasti jūlija otrajā pusē vai augustā), bites kļūst modrākas un ziņkārīgākas. Katrs kustīgs objekts pie stropa tiek aplūkots uzmanīgi un rūpīgi. Šajā laikā iesakām izvēlēties pilnu aizsargtērpu – arī tad, ja darbs pie stropa ir ātri izdarāms un šķietami vienkāršs. Bišu noskaņojums mainās ātri, un labāk būt gatavam nekā pārsteigtam.

Biškopju aizsargtērpu varianti

Atkarībā no situācijas Baļļu dravā izmantojam dažādus risinājumus:

• 🧢 Biškopja cepure ar sejassargu – minimums, ko iesakām vienmēr. Seja ir pirmais mērķis, ja bite nolemj aizstāvēties

• 🧤 Biškopja cimdi – pasargā rokas un ļauj justies drošāk, strādājot ar kārēm

• 👕 Biškopja jaka ar aizsargcepuri – lieliska izvēle, ja darbi ir īsi un bites noskaņotas mierīgi

• 🥼 Biškopja kombinezons – pilna ķermeņa aizsardzība. Nepieciešams, ja plānojam medus sviešanu, ligzdas pārkārtošanu vai citus darbus, kas satrauc bites

  

Laikapstākļi nosaka bišu noskaņojumu

Pirms dodies pie bitēm – paskaties debesīs! Mūsu pieredze Baļļu dravā rāda, ka vēsās, vējainās un apmākušās dienās bites mēdz būt nemierīgākas. Savukārt, saulainās, siltās dienās tās ir draudzīgākas un mierīgākas. Ja tuvojās negaiss, labāk pie stropa vispār nelīst – tad pat mierīgākās bites kļūst bažīgas un pat visgādīgākais biškopis tām var šķist kā drauds.

Biškopim apģērbs ir kā bruņas, tomēr vissvarīgākais ir tavs iekšējais miers. Esi apzināts, pieklājīgs un sagatavots, un tavas bites noteikti to novērtēs.
Tā vismaz ir mūsu ikdienas filozofija 💛

Vai bites jūt cilvēka bailes?

Ikviens, kurš kaut reizi dzīvē ir piesardzīgi raudzījies uz dūcošu biti, ir uzdevis sev jautājumu:“Vai viņa zina, ka man bail?” Vai tiešām bites spēj sajust cilvēka emocijas, un – vai tas maina viņu uzvedību?

Feromoni – mūsu neredzamie signāli

Ir zinātniski pierādīts, ka cilvēka organisms stresa vai baiļu brīdī izdala noteiktas ķīmiskas vielas – feromonus. Tie, līdzīgi kā neizteiktas emocijas, izplūst gaisā, un dažas dzīvnieku sugas, piemēram, suņi, spēj tos noteikti uztvert un interpretēt. Bet vai tas pats attiecas arī uz bitēm?

Bites savā pasaulē komunicē tieši ar smaržām un feromoniem. Viņas spēj noteikt, vai kāda cita bite ir stresa stāvoklī, vai strops ir apdraudēts. Tāpat tās uztver signālus no cilvēkiem, īpaši tad, ja cilvēks strauji tuvojas stropam, elpo saspringti, svīst un pārvietojas nervozi, ir "tramīgs". Visa šī “ķīmiskā kombinācija” kļūst bitēm par brīdinājumu, ka šis cilvēks nav mierīgs, viņš var būt potenciāli bīstams.

Daudzi pieredzējuši biškopji stāsta par līdzībām starp bitēm un suņiem – abi spēj sajust cilvēka noskaņojumu. Ja esi saspringts, bailīgs un nemierīgs – bites kļūst modrākas, aktīvāk tevi vēro un var pat asi reaģēt.

Miers ir labākais aizsargtērps

Biškopji, kas ar bitēm draudzējas jau gadiem, ir vienisprātis vienā jautājumā: galvenais ir nebaidīties (pat, ja tas ir grūti). Tas nenozīmē, ka jākļūst vienaldzīgam, bet gan jāiemācās būt mierīgam un apzinātam. Stāvot pie stropa ar mierīgu elpu un lēnām kustībām, tu neradi trauksmi arī bitēm.

Gludi ķemmēti mati, cieši apģērba gali un neitrālas vai patīkamas smaržas – tas viss palīdz samazināt traucējošo faktoru klātbūtni. Arī kvalitatīvs aizsargtērps noteikti piešķirs lielāku drošības sajūtu. Tomēr vislielākā loma ir tavam iekšējām noskaņojumam. Ja jūties mierīgs, arī bites būs mierīgas. Ja ir trauksme, panika un bailes, bites to sajutīs, un viņu instinkts liks tām sargāt stropu!

Ko darīt, ja tomēr bail?

Bailes ir dabiska reakcija. Ja jūti trauksmi bitēm tuvumā:

• Atsakies no straujām kustībām.
• Nerunā skaļi, nevicini rokas.
• Un, protams, nejūties slikti par savām bailēm – tās var pārvarēt tikai ar pieredzi.

Pieredze – labākais skolotājs

Daudzi mūsu biškopības kursu studenti sāk ar bailēm. Taču jau pēc dažām tikšanās reizēm ar bitēm mainās ne tikai viņu uzvedība, bet arī domāšana. Bailes pamazām nomaina cieņa un sapratne. Un bites to sajūt.

Vai Tev ir bijusi situācija, kad likās, ka bites tiešām jūt, ka Tev bail?
Padalies ar savu pieredzi komentāros! 🐝

Kāpēc cilvēkiem ir bail no bitēm?

Bites ir vieni no svarīgākajiem apputeksnētājiem dabā, bet nereti tās tiek uztvertas ar bailēm, nevis sajūsmu. Daudziem jau no bērnības atmiņā palikusi kāda satikšanās ar sanīgu kukaini, kas beidzās ar dzēlienu un nepatīkamu pietūkumu. Taču vai bailes no bitēm vienmēr ir pamatotas? Un vai mēs patiesībā saprotam, kāpēc bite dzeļ?

Dzeļ, nevis kož – būtiska atšķirība

Sākam ar pašu pamatu – bites nekož, bet dzeļ. Tās nav plēsīgas radības, kas uzbrūk cilvēkam bez iemesla. Bite savā būtībā ir aizsargājoša, nevis uzbrūkoša. Viņa sargā stropu, savu saimi, māti un visu uzkrāto medus bagātību. Tikai tad, kad jūt reālu apdraudējumu, sargbites aktivizē savu aizsardzības mehānismu – dzēlienu.

Bites nav agresīvas pēc dabas. Darba bite, kura dodas pēc ziedputekšņiem vai ūdens, neinteresējas par cilvēku. Viņai ir skaidrs uzdevums, un stropa sargāšana nav viņas darbs. Tieši tāpēc lielākā daļa bišu dzēlienu notiek nevis stropa tuvumā, bet cilvēka paša neapdomīgas reakcijas dēļ –vicināšana, sišana, bļaušana vai strauja kustība.

Bieži dzirdēts, ka cilvēkiem ir “alerģija no bitēm” vai “man no viņām ir paniskas bailes”. Patiesībā ļoti mazai daļai sabiedrības ir patiesa, klīniska alerģija pret bišu dzēlienu – tā, kas var radīt nopietnas veselības problēmas. Taču bieži vien bailes no dzēliena rodas vienkārši tāpēc, ka nav saprašanas par bišu uzvedību.

Kāds reiz jautāja: “Bet kā es varu zināt, vai bite grasās man uzbrukt?” Atbilde ir vienkārša – bitei nav intereses tev uzbrukt.Viņai interesē zieds, nevis tu.

Ja mēs iemācāmies bites vērot, nevis baidīties, daudz kas kļūst skaidrāks un drošāks.

Vai bites vienmēr mirst pēc dzelšanas?

Ļoti izplatīts uzskats ir, ka bite nomirst uzreiz pēc dzēliena. Bet tā nav gluži taisnība visos gadījumos.

Ja bite dzeļ cilvēkam vai citam zīdītājam, viņa visbiežāk zaudē dzēlienu kopā ar dzēliena maisiņu un daļu iekšējo orgānu, jo cilvēka āda ir pārāk bieza un elastīga. Šādā gadījumā bite tiešām mirst – upurē sevi stropa labā. Taču, kad bites dzeļ citus kukaiņus (piemēram, lapsenes, kamenes vai citas bites), tās dzēliens var netikt izrauts, un bite var izdzīvot arī pēc dzēliena. Tātad – nāve nav automātisks iznākums katru reizi.

Tas tikai vēl vairāk uzsver, ka bite dzeļ tikai tad, kad tas ir ārkārtīgi svarīgi – kad viņai nav citas izvēles. Tā ir pēdējā aizsardzības līnija, nevis uzbrukums.

Lai izvairītos no liekiem konfliktiem ar bitēm, pietiek ar dažiem vienkāršiem principiem:

• Netraucē stropu vai bišu “šoseju” – vietu, pa kuru bites lido no stropa uz ziediem vai ūdeni.
• Ģērbies piesegti, ja strādā pie ziedošām dobēm vai kokiem, it īpaši bišu aktīvā laikā.
• Reaģē mierīgi, ja bite atlido – viņa, visticamāk, tikai skatās, nevis grasās dzelt.
• Nekad nemēģini biti noķert, notraukt vai nosist – tas ir ātrākais veids, kā nonākt “konfliktsituācijā”.

Bite – nevis ienaidnieks, bet sabiedrotā

Bite nav dzīvnieks, kas uzbrūk bez brīdinājuma vai iemesla. Viņa vienkārši sargā savu māju, un, ja mēs to cienām, tad sadzīvošana var būt ļoti mierīga un pat skaista. Mācoties izprast šo kukaini, mēs mazinām bailes un veidojam draudzīgākas attiecības ar dabu.

Un atceries – bite dzeļ, nevis kož, un tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams.

Vai arī Tev ir bijusi kāda “bišu pieredze”? Dalies komentāros – labprāt uzklausīsim! Un, ja vēlies uzzināt vairāk par bišu uzvedību, stropiem un dārza sadzīvi – lasi citus mūsu rakstus blogā.

Vai bišu inde ir veselīga?

Izklausās pēc pretrunas, vai ne? Kā kaut kas, kas dzeļ un rada sāpes, var būt arī veselīgs? Tomēr tā ir taisnība – bišu inde, ko zinātniski sauc par apitoksīnu, jau gadsimtiem ilgi tiek izmantota dziedniecībā, un daudzi apiterapijas piekritēji apgalvo: pareizi pielietojot, šis dabiskais līdzeklis spēj sniegt tiešām pārsteidzošus rezultātus!

Kas īsti ir apitoksīns?

Apitoksīns ir komplekss bioloģiski aktīvu vielu maisījums, ko bites izdala dzēliena laikā. Tajā atrodami fermenti, aminoskābes, peptīdi (piemēram, melitīns un apamīns), kas katrs savā veidā ietekmē organisma imūnsistēmu, asinsriti un nervu sistēmu.

Šī ietekme var izrādīties ārkārtīgi vērtīga noteiktu slimību ārstēšanā, jo bišu inde aktivizē organismā jau esošās dabiskās aizsargspējas – tā it kā “pamodina” ķermeni un mobilizē to cīņai ar hroniskiem procesiem.

Kam bišu inde palīdz?

Pētījumi un pieredze rāda, ka bišu inde tiek izmantota visdažādākajās jomās – sākot no locītavu veselības līdz pat autoimūnām slimībām un dermatoloģiskiem stāvokļiem. Šeit neliels ieskats biežākajās kaitēs, kur apiterapijai ir pozitīva ietekme:

Reimatoloģija un ortopēdija:

• Artrīts (tostarp reimatoīdais artrīts)
  
• Reimatisms
  
• Muguras un locītavu sāpju sindromi
  
• Tendinīti, bursīti
  

Neiroloģija:

• Multiplā skleroze
  
• Hroniski sāpju sindromi
  
• Nervu iekaisumi (neirīti)
  

Dermatoloģija:

Kā pareizi izraut bites dzeloni?

Ikviens, kurš kādreiz ir sastapies ar bites dzēlienu, zina – sajūta nav patīkama. Taču vēl svarīgāk par pirmo pārsteigumu un sāpju sajūtu ir pareizi rīkoties nākamajās minūtēs. Jo tas, kā un cik ātri tiek izņemts dzelonis, var ietekmēt arī reakcijas stiprumu un tās sekas uz veselību.

Dzelonis joprojām ādā? Rīkojies uzreiz!

Bite dzēliena laikā ne tikai dzeļ, bet arī atstāj savu dzeloni ādā kopā ar indi (apitoksīnu) saturošu maisiņu. Šis maisiņš turpina pulsēt un sūknēt indi ādā pat vēl dažas minūtes pēc dzēliena. Tāpēc laika vilcināšana var nozīmēt arī spēcīgāku organisma reakciju.

Kā pareizi izņemt bites dzeloni?

Lai minimizētu indes daudzumu, kas nonāk ķermenī, dzeloni jāizņem nekavējoties, bet rūpīgi un pareizi:

Pareizā metode:

• Izmanto asu nagu, kredītkarti, plānu kaltiņu vai līdzīgu priekšmetu.
  
• Ar slīdošu kustību pār ādu izcel dzeloni nesaspiežot indes pūslīti.
• Nesaspied indes pūslīti ar pirkstiem vai pinceti, jo tas izspiedīs indi tieši ādā!

Tautas padomi: vietai var pielikt ceļmallapu, sodas putriņu, vai sīpolu šķēli, taču tie nespēs aizvietot ātru un pareizu dzelona izņemšanu. Filmā redzētā metode – melnzemes pielikšana, vēljoprojām ir diskutabla. Vēsa melnzeme atvēsinās kaistošo vietu, bet tās vietā varam izmantot arī ledus gabaliņu.

Kāda būs organisma reakcija?

Reakcija uz bites dzēlienu dažādiem cilvēkiem var atšķirties, un to iedala trīs galvenajās kategorijās:

🟢 Viegla reakcija:

• Vietēja sāpe, neliels pietūkums, apsārtums
• Nieze vai dedzinoša sajūta ap dzēliena vietu
• Parasti pāriet dažu stundu laikā

🟠 Vidēja reakcija:

• Plašāks pietūkums, kas var izplatīties ārpus dzēliena vietas (piemēram, pietūkums visai rokai pēc dzēliena plaukstā)
• Simptomi var saglabāties vairākas dienas
• Nepieciešama novērošana un aukstas kompreses, reizēm – antihistamīni

🔴 Smaga (anafilaktiska) reakcija – dzīvībai bīstama!

Simptomi var parādīties 5–30 minūšu laikā:

• Elpas trūkums, rīšanas grūtības
• Spēcīga ādas nieze, nātrene
• Reibonis, sirdsklauves, samaņas zudums

‼️ Šādā gadījumā – nekavējoties izsauc neatliekamo palīdzību. Ja pie rokas ir adrenalīna auto-injektors (EpiPen), tas jālieto nekavējoties.

Ko darīt pēc tam?

Kad dzelonis ir izņemts un pirmais šoks pāri, parūpējies par sevi:

• Uzliec vēsu kompresi. Derēs arī spirts.
• Ja jūti niezi vai diskomfortu – palīdzēs antihistamīns vai pretalerģisks gēls.

Un atceries: bite dzeļ, nevis kož!

Bite uzbrūk tikai aizsardzības nolūkā – kad jūt draudus sev vai sargā savu stropu. Tā nav agresīva pēc būtības, bet gan modra un atbildīga sabiedrības locekle. Diemžēl – pēc dzēliena bite visbiežāk mirst, jo dzelonis paliek cilvēka ādā kopā ar daļu iekšējo orgānu. Tāpēc dzēliens vienmēr ir arī bites pēdējais solis.

Vai arī Tev kādreiz nācies steigā domāt – kā izņemt bites dzeloni pareizi?
Padalies ar savu pieredzi komentāros vai uzdod jautājumu – turpināsim šo sarunu nākamajos ierakstos! 

Ciktāl no kaimiņa teritorijas varu novietot savus stropus?

Labas attiecības ar kaimiņiem lauku dzīvē vienmēr ir bijušas augstu vērtētas. Kaimiņsētas iemītnieki var gan māju pieskatīt, gan kaķus pabarot, gan sāli aizdot, ja rodas tāda vajadzība. Tieši tāpēc, izvietojot bišu stropus savā sētā vai dārzā, svarīgi ir padomāt arī par apkārtējo iedzīvotāju labsajūtu un drošību.

Ja dzīvo lauku viensētā, kur tuvākā māja ir pāris kilometru attālumā, dravu vari veidot, kur sirds kāro. Taču aizvien vairāk jauno biškopju izvēlas dravniecību kā kopīgu ģimenes hobiju, un vēlas izvietot bites arī ciematos vai mazdārziņu teritorijās. 

❗️Ņem vērā! Civillikuma trešā daļa “Lietu tiesības” (1101. pants) nosaka:

• Bišu saimes var novietot: uz laukiem (lauku teritorijās) – vismaz 15 metrus, bet pilsētās un ciemos – vismaz 25 metrus no satiksmes ceļiem vai kaimiņu zemes robežas, skaitot šo atstatumu no stropa vidus līdz ceļa malai vai robežai.
• Ja drava ir iežogota, uz laukiem vismaz ar 2 metri, bet pilsētās un ciemos – 2,5 metru augstu ciešu sētu vai dzīvžogu, tad bišu saimes var novietot neatkarīgi no minētiem atstatumiem.

Ja noteikumus nav iespējams izpildīt, stropus var novietot, neievērojot minētos attālumus, rakstveidā saskaņojot saimju izvietojumu ar kaimiņu. 

Atceramies, ka bites ienesuma laikā veido intensīvu lidojuma plūsmu uz medus, ziedputekšņu un ūdens ieguves vietām. Biškopim pašam ir jāseko līdzi savu bišu ceļiem, tādēļ stropa skreju vienmēr novietojam prom no cilvēku ikdienā lietotajiem ceļiem. Esam uzmanīgi un reaģējam uz neapmierinātām tuvāko iedzīvotāju atsauksmēm.

Lai laba sadzīvošana ar kaimiņiem, lai medus pašu stropos vienmer salds un prieks par bitēm visiem!

📲 Vairāk noderīgu padomu un iedvesmas stāstu meklē mūsu sociālajos tīklos – @medusballa Facebook, Instagram un TikTok!

Bišu stropi mājas pagalmā – bīstami vai nē?

🐝 Bišu “šosejas” un draudzīga sadzīvošana

Novietojot bišu stropu mājas pagalma, jārēķinās, ka bites aktīva ienesuma laikā (maijs, jūnijs, jūlijs) izveidos savu bišu “šoseju” no stropa skrejas uz medus, ziedputekšņu un ūdens ieguves vietām. Vasaras laikā darba bišu stropā būs daudz un šos maršrutus ātri vien apzināsiet, pavērojot savas bites. Darba bite, kura dodas pēc ienesuma, ir ļoti mērķtiecīga, un stropa aizsardzība noteikti nav viņas primārais uzdevums. Iespēja, ka jūs saņemsiet šādas bites dzēlienu, ir minimāla. Pārsvarā tieši cilvēks, kurš gadījies bišu ceļā, sajūt diskomfortu, bailes un sāk neadekvāti reaģēt – vicināt rokas, kliegt, notraust biti no apģērba vai ķermeņa, tādējādi izraisot apjukumu arī bitē, kurai sākotnēji bija pavisam cits mērķis. Turklāt, šāda uzvedība piesaista arī stropā esošo sargbišu uzmanību un tad jau iespēja nonākt “konfliktsituācijā” palielinās.

💨 Bišu uzvedība un dažādie ietekmes faktori

Bezienesuma periodā bišu psiholoģija ir nedaudz citādāka. Ja laikapstākļi ir labvēlīgi bišu darbam, bet dabā nav pietiekoši daudz ziedošo augu (ienesuma), darba bites turpina aktīvi izlidot ārpus stropa, ienesuma meklējumos. Un, protams, tuvākā apkārtne – sakņu dārzs, augļu koki un krūmi, puķu dobes, ir intereses objekti. Līdz ar to cilvēkam, kurš darbojas savā saimniecībā, ir jābūt pietiekoši “draudzīgam”, un emocionāli stabilam, lai, sastopoties ar biti un dzirdot bites sanoņu, spētu saglabāt mieru.

Siltajā sezonā jārēķinās, ka tavas bites nektāra meklējumos apciemos arī iekštelpas. Atvērti logi un durvis aicinās bites ielūkoties mājā un, iespējams, atrast kādu atvērtu medus burciņu 😋 Ienesuma avots būs atrasts un drīz vien no stropa uz to būs izveidota aktīva bišu “maģistrāle”.

Viens no tādiem ir negaisa tuvošanās. Savelkoties negaisam, bites vairs nedodas uz ienesuma avotiem, bet sāk aktīvāk lidināties stropa tuvumā – apsekot teritoriju un cilvēkus bišu ligzdas tuvumā, un uztvert tos kā apdraudējumu. Vēl viens novērojums – ja pēc vairāku dienu vai pat nedēļu lietus perioda strauji iestājas karsts laiks, bites pirmajā saulanajā dienā kļūst hiperaktīvas un mazliet apjukušas. Tas attiecās arī stropa sargbitēm, kuras aktīvi ķerās pie pienākumu pildīšanas un palielina savu apsargājamo teritoriju.

Kā labāk izvietot stropus sētā?

Veicot ilgākus darbus sakņu dārzā, pie augļu kokiem un krūmiem, puķu dobēs, parūpējaties, lai tuvumā ir pieejams biškopja sejassargs (aizsargcepure) vai lakats, ar ko apsegt galvu. Cilvēka seja un mati vienmēr būs pirmais nedraudzīgas bites mērķis.

Vairāk par to, kā sadzīvot ar bitēm, cik tālu no kaimiņu robežām vai koplietošanas ceļiem novietot bišu saimes – drīzumā lasiet turpmākajos ierakstos. Vai šī informācija Tev bija noderīga?

Dalies komentāros vai jautā, ja ir vēl kas, par ko vēlies uzzināt!

• Facebook
  
• Instagram
  
• TikTok
  

3 lietas, kas Tev jāzina, ja vēlies savu bišu stropu!

“Gribu savu bišu stropu!”. Tikai vienu, varbūt divus vai trīs.. Arvien biežāk gan lauku īpašumos dzīvojošie, gan pilsētnieki mēdz teikt, ka vēlas kļūt tuvāki dabai. Biškopība Latvijā kļūst par aizvien populārāku hobiju, un pavisam saprotamu iemeslu dēļ – savs bišu strops ir gan kā praktiska, gan simboliska vērtība.

Lauku īpašumā bišu drava iederas ne tikai kā skaists ainavas akcents, bet arī atdzīvina senču mantojumu – agrāk klasiska latvieša lauku sēta bez bitēm nebija iedomājama. Toreiz savs medus bija zelta vērtē, burtiski – cieta valūta, kārums un teju vienīgais saldums tumšajos un aukstajos gada mēnešos. Šodien motīvi jau ir citi – populārākais iemesls savam bišu stropam ir saistīts ar brīvā laika pavadīšanas iespējām un vēlmi izzināt dabas noslēpumus, būt tuvāk dabas procesiem. Gribas pašiem piedzīvot un redzēt dainās apdziedāto “bites čaklumiņu”, iedziļināties bišu saimes hierarhijas noslēpumos un, protams, baudīt sava darba saldos augļus - medus, ziedputekšņi un citi bišu produkti no savām bitītēm. Otrs populārākais iemesls savas dravas kārošanai ir vēlme pēc “bezmaksas medus”. Bet – vai tiešām medus no savas dravas būs bez maksas? Esam apkopojuši 3 svarīgas lietas, ko jāņem vērā, ja Tevi interesē kā sākt biškopību un uzsākt savas dravas izveidi.

1. Biškopība prasa laiku – un tā ir laba lieta! 

Ideja par skaistu bišu stropu un darbīgām bitītēm tajā, kuras 6 mēnešus gadā čakli strādā un ziemā klusi “čuč” ir mīts. Realitātē bišu kopšana prasa laiku, īpaši vasaras sākumā un rudens pusē. Protams, ziemā var braukt ceļojumā uz siltajām zemēm un savu “bišu saimniecību” apraudzīt reizi mēnesī. Tādēļ būtu ideāli, ja kādam ģimenes loceklim “deg acis” par biškopību un šis nodarbošanās sagādā prieku. Tas taču ir hobijs!

2. Būs nepieciešami finanšu ieguldījumi aprīkojuma iegādei un dravas uzturēšanai. 

Šeit gan ir vieta improvizācijai. Visu, sākot ar stropu un bitēm, beidzot ar medus sviedi un atvākojamo dakšiņu, var iegādāties jaunu, kā tikko no “salona”. Vai arī – lietotu stropu sarunāt no kaimiņu onkuļa, bišu spietu noķert kartupeļu grozā kādas dravas tuvumā, izspiest ar rokām medus šūnas(nebūs jāvāko) un krietni ietaupīt(naudu). Izmaksas atkarīgas no jūsu mērķiem, darbotiesprieka un radošuma☺

! Svarīgi – jebkurā gadījumā, drava būs jāuztur, aprīkojums jāatjauno, un laiku pa laikam jārēķinās ar  ieguldījumiem.

3. Zināšanas = veselas bites un salds medus

Bišu vērtīgā dāvana - PROPOLISS

Kas īsti ir propoliss un no kurienes tas rodas?

Bišu propoliss cilvēkiem ir zināms vismaz 5000 gadu. Propolisa izejviela ir lipīgie koku pumpuru sveķi, ar kuriem koki aizsargā jaunos dzinumus. Bites vāc pumpuru sveķus, pielipinot pilieniņu pa pilieniņam pie savam kājiņām un izmantojot savu sekrētu, pārvērš to propolisā. Propoliss satur vaska un ziedputekšņu daļinas. Bites izmanto propolisu kā līmi, lai aizdarītu stropā visas plaisas, salīmētu rāmīšus un aizsargātu savus stropus, radot sterilu vidi, kas pasargāta no baktērijām, sēnītēm un citām kaitīgām sīkbūtnēm.

Lasīt tālāk »

Slepenā sastāvdaļa spēcīgai imunitātei rudenī - bišu maize.

Mēs visi gribam iesākt jauno mācību gadu un darba cēlienu spēka un enerģijas pilni! 💪🏼🤓 Septembris klāt - bērni uzsāk skolas un bērnudārza gaitas, savukārt vecāki gatavojas “slimošanas sezonai”… Tiešām? 🙄 Atkal? 😫 Vai vasarā ar ogām un zaļumiem uzņemtie vitamīni un saules stari būs spēcinājuši imunitāti pietiekami stipri, lai visi sveiki un veseli “izdzīvotu” gada vēso laiku? 😰🍁

Lasīt tālāk »

10 iemesli, kādēļ Tev būtu jālieto bišu maize! 👀 🐝

Esi dzirdējis par bišu maizi, taču nezini, kas tas ir, kā to lieto un vispār - kāpēc? Lūk, 10 iemesli, kāpēc tev noteikti būtu jāizmēģina bišu maize!

Lasīt tālāk »

Kāpēc medus paliek ciets?

Lasīt tālāk »

Kā lietot propolisu?

Lasīt tālāk »

Baļļu saimniecība - mūsu stāsts

Bieži vien cilvēks dzīvē attopas tur, kur nemaz nav plānojis būt - sakrīt notikumi, vieta, laiks un izveidojas liktenis. Tā arī mēs, "Baļļu" saimnieki - Ieva un Helmuts Bergholdi- katrs pa savai takai, galā nonācām šeit - ģimene, mīlestība pret bitēm un dabu un, protams, nerimstošs darba spars, kopjot savu lauku sētu!

Lasīt tālāk »

Medus krēmošana - ko tas nozīmē

Kāda medusmaize labāk garšo Tev? 

Uz mīkstas baltmaizes ar sviestiņu, tā ka medus tek uz pirkstiem, vai labāk uz tumšas, aromātiskas rupjmaizes, kuras skābums ideāli saderas ar biezu un krēmīgu medus saldumu.. 

Lasīt tālāk »

Maigs un salds bērnu favorīts - krēmveida medus

Lasīt tālāk »

Pagatavo vaska sveci ar propolisu

Uzrullēt savu vaska svecīti jau ir forši, bet, ja to vēl apviļā propolisā, tad sasniegts būs sveču lieliskuma maksimums! 

Kāda ir atšķirība starp vaska un parafīna sveci? 

Lasīt tālāk »

Kā pagatavot propolisa drāniņu un kāpēc?

Pagatavo pats - PROPOLISA DRĀNIŅA - viegli pagatavojams veselības līdzeklis ar pamatīgu efektu!

Lasīt tālāk »

Propoliss - dabas antibiotika

Propoliss ir viens no jaudīgākajiem bišu produktiem, kam piemīt neskaitāmi daudz labu īpašību, tai skaitā antiseptiskas (dezinficējošas), dziedējošas un sāpes remdējošas.

Propoliss ārstē un pasargā no:

•  vīrusiem;

Lasīt tālāk »