Ciktāl no kaimiņa teritorijas varu novietot savus stropus?
Labas attiecības ar kaimiņiem lauku dzīvē vienmēr ir bijušas augstu vērtētas. Kaimiņsētas iemītnieki var gan māju pieskatīt, gan kaķus pabarot, gan sāli aizdot, ja rodas tāda vajadzība. Tieši tāpēc, izvietojot bišu stropus savā sētā vai dārzā, svarīgi ir padomāt arī par apkārtējo iedzīvotāju labsajūtu un drošību.
Ja dzīvo lauku viensētā, kur tuvākā māja ir pāris kilometru attālumā, dravu vari veidot, kur sirds kāro. Taču aizvien vairāk jauno biškopju izvēlas dravniecību kā kopīgu ģimenes hobiju, un vēlas izvietot bites arī ciematos vai mazdārziņu teritorijās.
❗️Ņem vērā! Civillikuma trešā daļa “Lietu tiesības” (1101. pants) nosaka:
- Bišu saimes var novietot: uz laukiem (lauku teritorijās) – vismaz 15 metrus, bet pilsētās un ciemos – vismaz 25 metrus no satiksmes ceļiem vai kaimiņu zemes robežas, skaitot šo atstatumu no stropa vidus līdz ceļa malai vai robežai.
- Ja drava ir iežogota, uz laukiem vismaz ar 2 metri, bet pilsētās un ciemos – 2,5 metru augstu ciešu sētu vai dzīvžogu, tad bišu saimes var novietot neatkarīgi no minētiem atstatumiem.
Ja noteikumus nav iespējams izpildīt, stropus var novietot, neievērojot minētos attālumus, rakstveidā saskaņojot saimju izvietojumu ar kaimiņu.
Atceramies, ka bites ienesuma laikā veido intensīvu lidojuma plūsmu uz medus, ziedputekšņu un ūdens ieguves vietām. Biškopim pašam ir jāseko līdzi savu bišu ceļiem, tādēļ stropa skreju vienmēr novietojam prom no cilvēku ikdienā lietotajiem ceļiem. Esam uzmanīgi un reaģējam uz neapmierinātām tuvāko iedzīvotāju atsauksmēm.
Lai laba sadzīvošana ar kaimiņiem, lai medus pašu stropos vienmer salds un prieks par bitēm visiem!
📲 Vairāk noderīgu padomu un iedvesmas stāstu meklē mūsu sociālajos tīklos – @medusballa Facebook, Instagram un TikTok!
Bišu stropi mājas pagalmā – bīstami vai nē?
Nereti mūsu biškopības kursu studenti, plānojot savus pirmos bišu stropus, uzdod jautājumu: vai ir bīstami turēt bišu stropus māju tuvumā? Cik tālu no cilvēku pārvietošanās ceļiem būtu jāatrodas stropiem? Vai ir kādi riski ģimenes locekļiem? Dalāmies ar mūsu novērojumiem un pieredzi.
🐝 Bišu “šosejas” un draudzīga sadzīvošana
Novietojot bišu stropu mājas pagalma, jārēķinās, ka bites aktīva ienesuma laikā (maijs, jūnijs, jūlijs) izveidos savu bišu “šoseju” no stropa skrejas uz medus, ziedputekšņu un ūdens ieguves vietām. Vasaras laikā darba bišu stropā būs daudz un šos maršrutus ātri vien apzināsiet, pavērojot savas bites. Darba bite, kura dodas pēc ienesuma, ir ļoti mērķtiecīga, un stropa aizsardzība noteikti nav viņas primārais uzdevums. Iespēja, ka jūs saņemsiet šādas bites dzēlienu, ir minimāla. Pārsvarā tieši cilvēks, kurš gadījies bišu ceļā, sajūt diskomfortu, bailes un sāk neadekvāti reaģēt – vicināt rokas, kliegt, notraust biti no apģērba vai ķermeņa, tādējādi izraisot apjukumu arī bitē, kurai sākotnēji bija pavisam cits mērķis. Turklāt, šāda uzvedība piesaista arī stropā esošo sargbišu uzmanību un tad jau iespēja nonākt “konfliktsituācijā” palielinās.
💨 Bišu uzvedība un dažādie ietekmes faktori
Bezienesuma periodā bišu psiholoģija ir nedaudz citādāka. Ja laikapstākļi ir labvēlīgi bišu darbam, bet dabā nav pietiekoši daudz ziedošo augu (ienesuma), darba bites turpina aktīvi izlidot ārpus stropa, ienesuma meklējumos. Un, protams, tuvākā apkārtne – sakņu dārzs, augļu koki un krūmi, puķu dobes, ir intereses objekti. Līdz ar to cilvēkam, kurš darbojas savā saimniecībā, ir jābūt pietiekoši “draudzīgam”, un emocionāli stabilam, lai, sastopoties ar biti un dzirdot bites sanoņu, spētu saglabāt mieru.
Siltajā sezonā jārēķinās, ka tavas bites nektāra meklējumos apciemos arī iekštelpas. Atvērti logi un durvis aicinās bites ielūkoties mājā un, iespējams, atrast kādu atvērtu medus burciņu 😋 Ienesuma avots būs atrasts un drīz vien no stropa uz to būs izveidota aktīva bišu “maģistrāle”.
Viens no tādiem ir negaisa tuvošanās. Savelkoties negaisam, bites vairs nedodas uz ienesuma avotiem, bet sāk aktīvāk lidināties stropa tuvumā – apsekot teritoriju un cilvēkus bišu ligzdas tuvumā, un uztvert tos kā apdraudējumu. Vēl viens novērojums – ja pēc vairāku dienu vai pat nedēļu lietus perioda strauji iestājas karsts laiks, bites pirmajā saulanajā dienā kļūst hiperaktīvas un mazliet apjukušas. Tas attiecās arī stropa sargbitēm, kuras aktīvi ķerās pie pienākumu pildīšanas un palielina savu apsargājamo teritoriju.
Kā labāk izvietot stropus sētā?
Veicot ilgākus darbus sakņu dārzā, pie augļu kokiem un krūmiem, puķu dobēs, parūpējaties, lai tuvumā ir pieejams biškopja sejassargs (aizsargcepure) vai lakats, ar ko apsegt galvu. Cilvēka seja un mati vienmēr būs pirmais nedraudzīgas bites mērķis.
Vairāk par to, kā sadzīvot ar bitēm, cik tālu no kaimiņu robežām vai koplietošanas ceļiem novietot bišu saimes – drīzumā lasiet turpmākajos ierakstos. Vai šī informācija Tev bija noderīga?
Dalies komentāros vai jautā, ja ir vēl kas, par ko vēlies uzzināt!
3 lietas, kas Tev jāzina, ja vēlies savu bišu stropu!
“Gribu savu bišu stropu!”. Tikai vienu, varbūt divus vai trīs.. Arvien biežāk gan lauku īpašumos dzīvojošie, gan pilsētnieki mēdz teikt, ka vēlas kļūt tuvāki dabai. Biškopība Latvijā kļūst par aizvien populārāku hobiju, un pavisam saprotamu iemeslu dēļ – savs bišu strops ir gan kā praktiska, gan simboliska vērtība.
Lauku īpašumā bišu drava iederas ne tikai kā skaists ainavas akcents, bet arī atdzīvina senču mantojumu – agrāk klasiska latvieša lauku sēta bez bitēm nebija iedomājama. Toreiz savs medus bija zelta vērtē, burtiski – cieta valūta, kārums un teju vienīgais saldums tumšajos un aukstajos gada mēnešos. Šodien motīvi jau ir citi – populārākais iemesls savam bišu stropam ir saistīts ar brīvā laika pavadīšanas iespējām un vēlmi izzināt dabas noslēpumus, būt tuvāk dabas procesiem. Gribas pašiem piedzīvot un redzēt dainās apdziedāto “bites čaklumiņu”, iedziļināties bišu saimes hierarhijas noslēpumos un, protams, baudīt sava darba saldos augļus - medus, ziedputekšņi un citi bišu produkti no savām bitītēm. Otrs populārākais iemesls savas dravas kārošanai ir vēlme pēc “bezmaksas medus”. Bet – vai tiešām medus no savas dravas būs bez maksas? Esam apkopojuši 3 svarīgas lietas, ko jāņem vērā, ja Tevi interesē kā sākt biškopību un uzsākt savas dravas izveidi.
1. Biškopība prasa laiku – un tā ir laba lieta!
Ideja par skaistu bišu stropu un darbīgām bitītēm tajā, kuras 6 mēnešus gadā čakli strādā un ziemā klusi “čuč” ir mīts. Realitātē bišu kopšana prasa laiku, īpaši vasaras sākumā un rudens pusē. Protams, ziemā var braukt ceļojumā uz siltajām zemēm un savu “bišu saimniecību” apraudzīt reizi mēnesī. Tādēļ būtu ideāli, ja kādam ģimenes loceklim “deg acis” par biškopību un šis nodarbošanās sagādā prieku. Tas taču ir hobijs!
2. Būs nepieciešami finanšu ieguldījumi aprīkojuma iegādei un dravas uzturēšanai.
Šeit gan ir vieta improvizācijai. Visu, sākot ar stropu un bitēm, beidzot ar medus sviedi un atvākojamo dakšiņu, var iegādāties jaunu, kā tikko no “salona”. Vai arī – lietotu stropu sarunāt no kaimiņu onkuļa, bišu spietu noķert kartupeļu grozā kādas dravas tuvumā, izspiest ar rokām medus šūnas(nebūs jāvāko) un krietni ietaupīt(naudu). Izmaksas atkarīgas no jūsu mērķiem, darbotiesprieka un radošuma☺
! Svarīgi – jebkurā gadījumā, drava būs jāuztur, aprīkojums jāatjauno, un laiku pa laikam jārēķinās ar ieguldījumiem.
3. Zināšanas = veselas bites un salds medus
Kur iegūt zināšanas? Mācies pats – Latvijas Biškopības biedrības izdotie bukleti par biškopības tēmām, grāmatas par biškopību, Google, YouTube (angļu vai krievu valodās), pat ChatGPT un, protams, arī sociālie mediji – FB grupa Biškopība, strops.lv. Internetā atrodami dažādi tiešsaistes biškopības kursi.
Mūsu pārliecība ir, ka vislabāk var iemācīties darot! Tādēļ, ja tevi šis interesē, nāc praksē Baļļu dravā! Katru vasaru rīkojam praktiskās apmācības biškopībā, kurās apgūsi ne tikai teoriju, bet arī praktiski vingrināsies pie stropa darboties ar bitēm.
Bišu vērtīgā dāvana - PROPOLISS
Kas īsti ir propoliss un no kurienes tas rodas?
Bišu propoliss cilvēkiem ir zināms vismaz 5000 gadu. Propolisa izejviela ir lipīgie koku pumpuru sveķi, ar kuriem koki aizsargā jaunos dzinumus. Bites vāc pumpuru sveķus, pielipinot pilieniņu pa pilieniņam pie savam kājiņām un izmantojot savu sekrētu, pārvērš to propolisā. Propoliss satur vaska un ziedputekšņu daļinas. Bites izmanto propolisu kā līmi, lai aizdarītu stropā visas plaisas, salīmētu rāmīšus un aizsargātu savus stropus, radot sterilu vidi, kas pasargāta no baktērijām, sēnītēm un citām kaitīgām sīkbūtnēm.
Slepenā sastāvdaļa spēcīgai imunitātei rudenī - bišu maize.
Mēs visi gribam iesākt jauno
mācību gadu un darba cēlienu spēka un enerģijas pilni! 💪🏼🤓
Septembris klāt - bērni uzsāk skolas un bērnudārza gaitas, savukārt
vecāki gatavojas “slimošanas sezonai”… Tiešām? 🙄 Atkal? 😫 Vai
vasarā ar ogām un zaļumiem uzņemtie vitamīni un saules stari būs
spēcinājuši imunitāti pietiekami stipri, lai visi sveiki un veseli
“izdzīvotu” gada vēso laiku? 😰🍁
10 iemesli, kādēļ Tev būtu jālieto bišu maize! 👀 🐝
Esi
dzirdējis par bišu maizi, taču nezini, kas tas ir, kā to lieto un
vispār - kāpēc? Lūk, 10 iemesli, kāpēc tev noteikti būtu
jāizmēģina bišu
maize!
Kāpēc medus paliek ciets?
MEDUS
KĻUVIS CIETS, JO TAM PIEVIENOTS CUKURS? MĪTS!
Kā lietot propolisu?
Kā lietot PROPOLISU?
Baļļu saimniecība - mūsu stāsts
Bieži vien cilvēks dzīvē attopas tur, kur nemaz nav plānojis būt - sakrīt notikumi, vieta, laiks un izveidojas liktenis. Tā arī mēs, "Baļļu" saimnieki - Ieva un Helmuts Bergholdi- katrs pa savai takai, galā nonācām šeit - ģimene, mīlestība pret bitēm un dabu un, protams, nerimstošs darba spars, kopjot savu lauku sētu!
Medus krēmošana - ko tas nozīmē
Kāda medusmaize labāk garšo Tev?
Uz mīkstas baltmaizes ar sviestiņu, tā ka medus tek uz pirkstiem, vai labāk uz tumšas, aromātiskas rupjmaizes, kuras skābums ideāli saderas ar biezu un krēmīgu medus saldumu..
Bet kā iegūst krēmīgu medu, kas uz maizītes ziežas kā sviests?
Maigs un salds bērnu favorīts - krēmveida medus
Gaišs, maigs un krēmīgs - skaidrs! Bet ko vēl ir vērts zināt un kāpēc to izvēlēties?
Krēmveida medu parasti iegūst no diviem monoflorā* medus veidiem - rapša un baltā āboliņa.
Pagatavo vaska sveci ar propolisu
Uzrullēt savu vaska svecīti jau ir forši, bet, ja to vēl apviļā propolisā, tad sasniegts būs sveču lieliskuma maksimums!
Kāda ir atšķirība starp vaska un parafīna sveci?
Kā pagatavot propolisa drāniņu un kāpēc?
Pagatavo pats - PROPOLISA DRĀNIŅA - viegli pagatavojams veselības līdzeklis ar pamatīgu efektu!
Kam un kā lieto propolisa drāniņu?
- Telpā - dezinficē gaisu un izgaro patīkamo propolisa aromātu. Uzklāj uz siltumavota.
- Pirtī un saunā - rada patīkamu smaržu, dezinficē gaisu un ārstē elpceļus. Noliek uz lāvas.
- Ķermenim - palīdz iekaisumu, muskuļu un locītavu sāpju gadījumos. Uzsildītu pietin pie sāpošās vietas.
- Elpceļiem - ārstē, atvieglo sāpes un dezinficē. Aromāts nomierina. Drāniņu uz nakti paklāj starp spilvenu un spilvendrānu. Īpaši ieteicams bērniem.
Propoliss - dabas antibiotika
Propoliss ir viens no jaudīgākajiem bišu produktiem, kam piemīt neskaitāmi daudz labu īpašību, tai skaitā antiseptiskas (dezinficējošas), dziedējošas un sāpes remdējošas.
- vīrusiem;